Treniņš rēķināšanā galvā

Kā darbojas sprints

Katrs līmenis nosaka, kuras no četrām darbībām parādās un cik lieli ir skaitļi. Saskaitīšanai tiek izvēlēti divi skaitļi no līmenī noteiktā diapazona; atņemšana parāda tos pašus uzdevumus pretējā virzienā – summa mīnus viens no saskaitāmajiem –, tāpēc atbilde nekad nav negatīva. Reizināšanā viens reizinātājs ir no neliela diapazona, otrs – no liela, un dalīšana ir šie paši reizinājumi pretējā virzienā, tāpēc katras dalīšanas atbilde ir vesels skaitlis. Saskaitīšanas un reizināšanas uzdevumos kreisā un labā puse tiek nejauši samainītas, tāpēc nevar pierast lasīt tikai vienu pusi. Kāpnēs ir simts līmeņu: sākumā tikai saskaitīšana, atņemšana no 6. līmeņa, reizināšana no 21. līmeņa un dalīšana no 46. līmeņa.

Tad sākas laika atskaite, un lielā izmērā parādās uzdevums. Jūs ierakstāt atbildi. Tiklīdz ierakstītie cipari sakrīt ar atbildi, uzdevums tiek uzskatīts par atrisinātu, un tā vietā uzreiz parādās nākamais – nav jāspiež poga, nav pauzes un nav jāgaida neviena animācija. Nepareizs taustiņš uzdevumu nebeidz: izlabojiet un turpiniet, tikai uzdevums tiks atzīmēts kā labots, nevis tīri atrisināts. Neliela izlaišanas poga uz brīdi parāda atbildi un pāriet tālāk, un uzdevums tiek ieskaitīts kā mēģināts, bet neatrisināts.

Kad laiks beidzas, jūsu rezultāts ir vienkārši atrisināto uzdevumu skaits. Rezultātu ekrānā blakus tam redzams, cik uzdevumu mēģinājāt un kāds ir jūsu temps uzdevumos minūtē. Labākais rezultāts tiek saglabāts atsevišķi katram līmenim un laika limitam, tāpēc progress divu minūšu mēģinājumā nekad nepazūd aiz gara mēģinājuma augstākā līmenī.

Kāpēc sprints ar laika limitu attīsta skaitļu izjūtu

Aritmētikai ir divi slāņi: prast atbildi izrēķināt un zināt biežākos rezultātus no galvas, tos nemaz nerēķinot. Skolas darbs pārsvarā trenē pirmo. Sprints izceļ otro – kad laiks tek un nav kur rakstīt, katrs rezultāts, kas vēl nav automātisks, uzreiz atklājas kā vilcināšanās, bet tie, kurus jau zināt, ar katru mēģinājumu nāk prātā ātrāk. Tā kā sprints rāda tempu un tīri atrisināto uzdevumu īpatsvaru, nevis tikai vērtējumu, var redzēt, kā atcerēšanās nedēļu pēc nedēļas kļūst automātiska.

Uz tās pašas idejas balstās anzans – rēķināšana galvā uz iztēlota abaka. Tā ir abaka treniņa mentālā puse, uz kuru virzās Kani Math mācību programma: abaks dod bērnam paņēmienu, kā noturēt skaitļus, bet ātruma treniņš ļauj to lietot bez piepūles. Programmas deviņi līmeņi ved no kauliņu pamatiem līdz daudzciparu skaitļu rēķināšanai galvā, un katrā pakāpienā atšķirība starp gājiena zināšanu un tā pilnīgu apguvi ir tieši tas, ko mēra mēģinājums ar laika limitu. Rezultāts, kas ar tiem pašiem iestatījumiem turpina augt, ir viena no skaidrākajām pazīmēm, ka mentālā aritmētika vairs neprasa piepūli.

Kā sauc šo treniņu

Aritmētikas uzdevumu risināšanai uz laiku ir vairāki nosaukumi, un visi tie apraksta tieši šo. Skolotāji un vecāki to visbiežāk sauc par treniņu rēķināšanā galvā vai mentālās aritmētikas treniņu – tas ir vienkārši vingrinājums atcerēties rezultātus, neko nepierakstot. Klasē to pašu vingrinājumu sauc par rēķināšanu uz laiku vai ātro rēķināšanu, bet vienas minūtes variantu uz papīra angliski runājošās skolās jau gadu desmitiem dēvē par „mad minute“.

Internetā šis formāts iedzīvojies kā „aritmētikas sprints“ – no turienes nāk arī vārds „sprints“ šajā lapā. Sorobana un abaka skolās pašu prasmi sauc par anzanu: tā ir rēķināšana ar iztēlotiem kauliņiem, nevis uz papīra vai rāmja. Šis treniņš ir šīs disciplīnas atcerēšanās puse, tāpēc Kani Math mācību programmā tas atrodas blakus darbam ar abaku, nevis atsevišķi no tā.

Izvēlieties izaicinājumu

Visi sāk ar 1. līmeni – saskaitīšanu ar maziem skaitļiem – un kāpj augstāk. Tabulas rindas zemāk ir sākumpunkti pa posmiem, nevis līmeņa noteikšana; pārejiet augstāk, tiklīdz mēģinājums rit gludi, un, ja precizitāte krītas, pazeminiet līmeni, nevis saīsiniet laika limitu.

Par diviem iestatījumiem vērts pateikt dažus vārdus. Dalīšana šķiet visgrūtākā, taču bieži vien tieši tā ir labākais reizrēķina treniņš, kāds vien iespējams, jo katrs uzdevums ir reizrēķina piemērs, nolasīts no otra gala. Un īsāks laika limits nenozīmē vieglāku mēģinājumu – 30 sekundes atalgo ātru startu, bet 10 minūtes ir īsts pārbaudījums, vai spējat saglabāt precizitāti, kad jaunuma prieks jau zudis.

Kāds ir labs rezultāts

Tas pilnībā atkarīgs no iestatījumiem, tāpēc sprints katram līmenim un laika limitam glabā atsevišķu personīgo rekordu. Divu minūšu mēģinājumā 10. līmenī (saskaitīšana un atņemšana līdz 50) bērns, kas vēl tikai apgūst raitumu, varētu atrisināt dažus uzdevumus, labi trenēts bērns – divdesmit ar kaut ko, bet ātrs pieaugušais – manāmi vairāk. Ar citu līmeni vai citu laika limitu šie skaitļi daudz neizsaka, tāpēc salīdziniet līdzīgu ar līdzīgu.

Vērts sekot diviem skaitļiem: jūsu personīgajam rekordam ar nemainīgiem iestatījumiem un tīri atrisināto uzdevumu procentam blakus tam. Ja rezultāts aug, bet precizitāte krītas, parasti tas nozīmē, ka cipari tiek minēti, nevis rēķināti; ja rezultāts aug un tīro atrisinājumu īpatsvars ir augsts, tas ir īsts ātrums. Nedēļa īsu ikdienas mēģinājumu abus uzlabo vairāk nekā viena gara nodarbība.